Interview - Intervija Agnese Z. 3.02..m4a

Intervija Agnese Z. 3.02..m4a

Droši arī var cienāties.Labi, labi, labi.Nu jā, pirmais jautājums, es varbūt tad arī sākšu vienkārši.Pirmais jautājums parasti tāds diezgan plašs.Varbūt tu vari bišķiņ tā kā, nu jā, tā plašāk mazliet pāris teikumos pastāstīt par savu, par saviem paradumiem, patēriņa paradumiem, par sevi, par sevi no tāda aspekta.Tā, nu, es parasti laikam meklēju veidus, kā ietaupīt dažādus resursus.Nu, tas ir ne tikai naudu, bet vispār resursi.Un, ja ir iespēja kaut ko dabūt, nezinu, samainīties ar kādu vai vienkārši kaut kur dabūt, vai uztaisīt, vai, nu nezinu, izglābt no miskastes, tad es to daru.Un es tā kā pirkšanu apsveru, nu, kā tādu, nu tā kā vēlāku iespēju.Nu, pirkšanu veikalā.Citreiz arī, nu tā kā kaut ko pērku no Andeles vai tamlīdzīgām vietām, arī tā kā dod lietām visādas daudzas iespējas.Tā kā tā.Jā, bet arī man ļoti patīk vecas lietas un lietas ar stāstu, līdz ar to tas tā kā kaut kā iederas tajā manā visā apkārtnē un tā.Hm.Un vai tu vari pieminēt arī par Brīvbodi?Nu tā kā apmēram, nu tā kā cik tev bieži sanāk tur iet un kā tas varbūt tavos paradumos iekļaujas?Ā, nu Brīvbode man ir ļoti iecienīta vieta, kur nogādāt lietas, kas vairs neder maniem bērniem, un arī kaut ko, kas man pašai varbūt ir apnicis vai kaut kā vairs nav derīgs.Un nu laikam tā proporcija ir tāda, ka es vairāk aiznesu un mazāk no turienes paņemu, bet, bet ir arī gadījies, ka tiešām ir kaut kādas ļoti jaukas lietas vai kāda grāmatiņa vai kaut kas cits, kas ir principā vienkārši tā parādījies, un izrādās, ka tas ir tieši tas, ko es gribēju, un tas tur ir pēkšņi.Bet jā, es ļoti priecājos.

Bet jā, es ļoti priecājos, ka tāda vieta ir un ka tās lietas arī nonāk pie citiem cilvēkiem un turpina tikt lietotas.Hm.Vai tu atceries varbūt, kad bija pēdējā reize?Man liekas, ka pirms kādām trim nedēļām apmēram.Kaut kad ne pārāk sen, jā.Tur pārsvarā es aiznesu bērnu rotaļlietas, mums bija kārtējā saruna par to, ka ir pārāk daudz visa kā, jo tas viss kaut kā uzrodas un...Jā.Tā kā, jā, un tad mēs sarunājām, ka mēs mazliet samazināsim to apjomu.Mēs aiznesām arī dažādas puzles, kas nu tā kā vairs vecumam nav atbilstošas un tamlīdzīgi.Un jums izdodas tā kā to, nu tā kā, jā, to tā sarunāt mierīgi vai tur kaut kā, kā jūs to darāt?Jā, bet ir gadījumi, kad mēs jau aiznesam un tad tas tiek likts viss pa plauktiem un kāda no meitenēm ierauga, ka viņa tomēr grib to lietu atpakaļ, tad ar asarām acīs un stiepj mājās atpakaļ.Tā ir bijis.Bet nu parasti ir tā kā, ka viss kārtībā, viss ir sarunāts un tā.Hm.Un vai jūs ejat kopā tad parasti?Parasti jā, bet ja es zinu, ka es gribu aiznest kaut ko, lai viņas pārāk nesabēdājas, tad es aizskrienu bez viņām.Bet kopumā mums tāda tā kā laba tradīcija iet kopā, jo tad viņas drīkst izspēlēties ar visām mantām, kas tur ir, un tad es varu mierīgi paskatīties kaut ko, kas mani vairāk interesē.Hm.Un es nezinu, un kā ir kaut kādos tavos novērojumos, kur tās lietas, es nezinu, kur tās lietas uzrodas mājās?Nu, protams, atnes visādi labdari, jo parasti ir tā, ka es saku, tur nevajag dāvināt nekādas dāvanas, ka mums labāk patīk tur pieredzes un tā, kaut kādas biļetes vai vienkārši kopā būšana vai nu kaut kas tāds, bet protams, ka labu gribot cilvēki ir izdomājuši, ko...

...izdomājuši, ko viņi tad nesīs.Un reizēm tas ir kaut kas, kas mums jau ir, reizēm tas ir kaut kas, kas vienkārši nav vajadzīgs vai nepatīk.Un tā viņas tā ierodas kaut kā.Un, teiksim, arī kāds nes, es nezinu, teiksim, sava bērna drēbes mums iedod, jo tas bērns ir lielāks un ir izaudzis, un klāt pieliek vēl tur kaut ko, nu tā kā bez prasīšanas.Un tās lietas kaut kā tā attopas.Man laikam, vistrakākais ir, ka bērnu vecmāmiņa, kas dzīvo Londonā, viņa labu gribot sūta vienkārši milzu pakas ar dāvanām, un tur jau es nevaru izvēlēties, kas tur būs, tas tur būs.Un es reizēm daru tā, ka es atsaiņoju, paskatos, kas tur ir, un daļu noslēpju, pirms bērni vispār ierauga, jo nebūtu šeit vietas tam visam.Tā kā, jā.Būtu mana teikšana, tiktu būtu minimālisms, bet tas nav iespējams.Hm.Un vai tev kādreiz ir... nē, labi, jā.Bet un teiksim, un par to Brīvbodes pēdējo apmeklējumu, ja tu kaut kā vari mazliet, nu, konkrētāk, ja tu gribi, teiksim, tur padalīties, varbūt ko tu atradi un ko tu aiznesi, nu...Es tagad mēģinu atcerēties.Es aiznesu rotaļlietas, jā, puzles, kaut kādas grāmatas.Droši vien arī kaut kādas drēbītes, kas vēl gadījās pa ceļam, ne nu tā kā ārpus tādas lielās ģenerālkārtošanas, bet vienkārši, ko secināju, ka kaut kas vairs neder.To es visu aiznesu.Tas bija kaut kādi vairāki maisi.Ko es paņēmu, īsti neatceros tagad.Ā, nē, bija kaut kāda kleitiņa meitai vasarai.Nu kaut kas, nu tāds nebūtisks principā, vienkārši, kas tā kā iekrita acīs, bet nē, šajā reizē tieši es nevarētu teikt, ka bija kaut kādi lieli ieguvumi.Hm.

Mm, bet vai tev ir kaut kāda noteikta pieeja, kā tu, piemēram, es nezinu, ko un kā tu apskati vai meklē, vai kā tu skaties?Jā, skatos parasti, nu, drēbes tādas, kas mums derētu vai nu pēc krāsām, lai nav kaut kas, kas pilnīgi, pilnīgi, bet pats galvenais ir materiāls, jo es tā kā sintētiskus materiālus negribu īsti meitām dot, arī sev nē.Līdz ar to tad materiāls, tas biežāk tad ir kaut kāda kokvilna vai nu kaut kas tāds.Tad, nu, ja tas ir ar kaut kādu bojājumu, tad skatos, vai es to varēšu novērst, jo es negribu ņemt un lai tas pēc tam pie manis ilgi stāv un netiek salabots beigu beigās.Un, nu jā, un ja tas ir kaut kas bērniem, es arī parasti paprasu, vai viņas gribēs to, jo nu jau viņas ir tajā vecumā, ka viņas var arī izdomāt, ka viņām to nevajadzēs, bet kaut kā līdz šim viss ir sanācis.Jā, bet tiešām tā proporcija ir salīdzinoši tāda, ka es ļoti maz, nu, salīdzinoši paņemu un aiznesu daudz, daudz, daudz vairāk.Mm.Ā, nu jā, un parasti meitām es arī atļauju, ja viņas tiešām ļoti grib kaut ko ņemt, tad viņas drīkst ņemt kaut ko vienu no tām rotaļlietām, tad mēs vēl arī izrunājam, vai mums tiešām, tiešām to vajag un vai tas ir gana labs un jā, tā kā parasti tā ir arī runāšana, kurā mēs varam izrunāt par tām lietām, vai, teiksim, kāpēc es negribu, lai viņas to ņem, jo varbūt tur materiāls slikts vai tā lieta jau jūk ārā, vai viņām jau kaut kas tāds ir.Nu tā kā jā, tā ir arī iespēja parunāties par lietām.Bet ko tu saki, teiksim, materiāls slikts?Nu tā kā, jā, kā tu to, nu, kā tu to stāsti?Teiksim, tas būtu, es nezinu, kaut kāda mīkstā manta, kas tur pūkojas, un es tā kā redzu, ka vai tas ir, nezinu, tie, kā viņus sauc... nu tādas želejainas mantas.Slaimi?Jā, jā, kaut kas tāds, teiksim, viņi iemetīs putekļos un viņš jau uzreiz būs slikts, nu...

Nu, tā kā tad es paskatos uz priekšu, ka, nu, tas nebūs labi, mums viņu tāpat nevajag.Mhm.Un vai tev varbūt vēl kādreiz ir bijušas kādas situācijas, kad tu esi tā kā prātojusi, nu, es nezinu, ņemt vai neņemt kādu lietu?Arī varbūt kaut kādā tādā, es nezinu, morālā aspektā vai, vai kādā citā aspektā?Nu, reizēm es domāju, vai kaut ko ņemt, ja tas ir maniem bērniem par lielu, bet kaut kad derēs, un tad es apsveru domu, vai, vai tas tā kā attaisnosies, ka es tagad uzglabāšu pāris gadus un, un gaidīšu to brīdi, kad derēs.Tas ir tāds, bet nu, ja tā lieta ir kaut kāda ļoti forša un es jau viņu redzu komplektā ar kaut ko citu, kas jau ir, tad es arī paņemu.Tad, nu tā kā mēs esam vegāni, tad es arī reizēm domāju, vai mums vajag, teiksim, tur tos ādas apavus kaut kādus, bet nu tā kā tur es laikam neesmu tik ļoti strikta, jo reizēm liekas, ka labāk es paņemšu, jo tad viņi tiks lietoti un varbūt viņi nemaz nenovalkāsies un vēl pēc tam kādam tiks un, un būs, nu par viņiem būs tā kā gādāts un viņi tiks kopti.Nu līdz ar to, jā, tad tā kā tas varbūt ir tāds kompromiss starp to, ka es veikalā nepirktu ādas kurpītes bērnam, bet ja viņas jau ir pieejamas un tā kā tad es dodu viņām iespēju.Mhm.Un, nu tad teiksim, tad tu teiktu, ka tev ir tāda tā kā, nu jā, tāda tā kā hierarhija veidos, kā sagādāt lietas?Nu, it kā jau jā, bet reizēm, protams, iejaucas tas, ka kaut ko vajag steidzami, pieņemsim, nomainās sezona, secinu, ka bērnam ir izaugusi kāja vai, vai kaut kas tāds, un nu tad man nesanāks, protams, atrast...

...atrast brīvbodē, tad, tad ir jāmeklē citi varianti, teiksim, tur Andele vai, vai kaut kāda Humana vai, vai, nu teiksim, ja tur tiešām nekur tas nav, nu tad ir jāpērk kaut kur tā kā jauns.Jo nu ir arī, protams, lietas, ko es nepērku lietotas vai negādāju lietotas, tā kā tas tad arī, nu jā.Nu reizēm vienkārši lietas pieklīst, un tad viņas arī to, to hierarhiju tā kā kaut kā nomainās tas viss.Kāds man kaut ko iedod, un tad es saprotu, ka nu tagad man ir, teiksim, nezinu, kaut kādas konkrētas krāsas ziemas jaka, un man ir jāpiemeklē konkrētas bikses, lai, nu lai izskatās daudzmaz ok komplekts.Un tā.Jā.Bet vai tā kā, nu jā, tas nozīmē, ka ir kaut kādas arī, nu diezgan bieži arī tā kā, nu lietas nonāk pie tevis mainoties ar citiem cilvēkiem tā kā pa tiešo, vai nu tā kā es atceros, ka tu stāstīji par kaimiņiem, ka tai mājas ietvaros kaut kas ir, bet nu tā kā arī vēl papildus ar paziņām, draugiem vai ģimenes vai, jā, vai tu vari pastāstīt par tiem?Jā, tā patiešām notiek.Manas mājas kaimiņi mums viskautko dod.Tas ir sākot no kaut kādiem apaviem, jā, īstenībā tas ir interesanti.Mājas kaimiņienes, kurām ir ap 80 gadiem, kaut kā ir izdomājušas, ka man droši vien ļoti interesē žurnāli kā Privātā Dzīve un Kas Jauns, un tad viņas pašas, nu tā kā viena izlasa, iedod otrai, un kaut kā tas apceļo vairākus dzīvokļus, vairākas kundzes, un beigās tad visi tie žurnāli attopas manā pastkastē.Un iespējams, ka tur jau kāds mēnesis vai divi ir pagājuši, un tā kā tur tie notikumi vairs nav tik aktuāli, bet nu tas viss tiek man.Un reizēm es aiznesu vēl uz darbu, jo man darbā kolēģes teicās, kad es šo stāstīju, ka baigi labais, ka viņas arī grib zināt, kas tur notiek un...

Un tā, nu jā, tā kā šie žurnāli dzīvo diezgan ilgi.Tad, nu jā, un ir arī bijis, ka, piemēram, kundzīte uzdāvina mazu šujmašīniņu, ko viņa ir kādreiz pasūtījusi kaut kādā Select katalogā, viņai nemaz viņu nevajadzēja, bet viņai ir maza šujmašīniņa, un tad viņa ir izdomājusi, ka manām meitām noderēs.Pagaidām nav noderējusi, bet, bet kaut kur man viņa mājās ir.Bet jā, vai, nu vēl mēs dabūjām šovasar veloķiveres, jo kaimiņiem arī ir divi bērni, un tie bija izauguši jau bišķiņ un nopirkuši jaunas, tā kā mēs dabūjām tādu lietu.Nu jā, kaut kas ik pa laikam pieklīst, nemaz neprasot, bet vienkārši kaimiņi kaut kā iedod.Nu manai mammai arī kaimiņi reizēm kaut ko iedod, nu tā kā ar domu par maniem bērniem, ir novērojuši, ka mēs tur nākam ciemos, un tad tā kā...Jo man liekas, ka cilvēkiem ir tieši tā lieta, ka, ja viņiem kaut kas vairs neder, viņi varbūt arī negrib tieši mest ārā, un ja viņi zina kādu, kuram varbūt derēs, viņi tā kā ir priecīgi atdot.Pie manas mammas arī ir tā, ka reizēm cilvēki kaut ko uz miskastēm liek virsū, jo viņi tiešām, nu viņiem arī pašiem saprotams žēl izmest, nezina kam atdot, un tad cer vismaz, ka varbūt kāds ieraudzīs un nenokautrēsies un paņems.Tā.Nu kaut kā tās lietas vienkārši, vienkārši viņas reizēm atrod ceļu pie manis arī.Ir bijis tā, ka es iztēlojos, ka es gribētu, nu kaut ko konkrētu, un tas kaut kā uzrodas.Vai tu vari pateikt kādu piemēru?Nu, pieņemsim, es ļoti gribēju skapi ar kokgriezumiem, un re, man izrādījās, kaut kā mistiski mammas draudzene gribēja atbrīvoties no šī skapja un nezinu kāpēc bija par mani iedomājusies.Es to nevaru izskaidrot, bet nu šeit nu ir tas skapis.Superīgi.Un pēc tam es biju...

...es biju iegājusi Facebook Marketplace-ā nejauši un kā pirmais sludinājums pašā augšiņā man bezmaz ieteiktais rādījās šis skapītis, kuram ir tieši tādi paši kokgriezumi.Skaidrs, ka es uzreiz zvanīju un sarunāju.Nu tā tās lietas kaut kā...Un pēc tam vēl citā reizē es arī atradu šo, tas plauktiņš, kas tur, tur arī ir puķīte, tāds pats kokgriezums.Es nezinu, kā tas gadījās no trīs dažādām vietām, bet man ir komplekts.Vai ne?Mhm.Hmm.Kaut kā tā.Hmm.Tā kā varbūt, ka tās lietas ir iespējams pievilināt kaut kā, es nezinu, kā tas strādā.Mmm, bet vai tev, es nezinu, visā lietu, lietu sakarā, vai tev mēdz būt arī kaut kāda frustrācija?Nu, man laikam satrauc lietu daudzums.Bet tiešām, nu, šķiet, ka mūsdienās laikam visiem cilvēkiem pieder par daudz lietu.Tad tas man tā kā satrauc, jo tas arī aizņem ļoti daudz laika par tām lietām rūpēties, viņas kārtot, organizēt un tā kā...Nu, aizņem laiku vienkārši tā kārtības ieviešana, un ne vienmēr ir vajadzīgs tik daudz to lietu.Bet it sevišķi bērniem parasti ir grūti no viņām atvadīties, un tad ir arī jātērē laiks, lai viņus pierunātu, pārliecinātu un tā tālāk, un laikam tas, tas man visvairāk satrauc.Nu jā, un arī tas, ka tomēr nav īsti zināms, kas notiek ar tām lietām tad, kad viņas ir beigušas dzīvi.Nu, teiksim, apģērbi, ja ir galīgi, nu, kaut kas tur noplīsis un nelietojams, es nesu uz to H&M apģērbu kasti.Es ceru, ka tas tiek pārstrādāts, bet es nezinu.Un tā ir par daudz ko, un teiksim, nu, es cenšos neieviest plastmasas rotaļlietas, bet arī kaut kādas tomēr arī pie mums ir nonākušas.

...un kas notiek ar viņām tālāk, nu tā kā, kad viņas salūst pavisam.Tas man kaut kā nepatīk.Nu, es par to mēdzu domāt, bet šī doma nav pārāk priecīga, jo nu skaidrs, ka tas nepazūd tā kā pavisam, bet kaut kur, kaut kur tās lietas joprojām ir.Bet, jā, kādas tev ir, bet, jā, vai tu kaut kā vari padalīties, kādas tev ir varbūt, es nezinu, stratēģijas vai rīki, lai kaut kā menedžētu to...Jā, es nezinu, ja tev ir sajūta, ka lietu ir par daudz, vai kā arī rūpēties par lietām, kā tu rūpējies par lietām, kā tu menedžē to daudzumu un apriti un tamlīdzīgi.Nu, es saprotu, varbūt, nu varbūt tad brīvbode ir viens no tiem veidiem.Jā, jā, nu tieši tā, meklēt cilvēkus vai vietas, kur tas varētu būt noderīgs.Jā, īstenībā mums arī kāpņu telpā ir tā, ka starp pirmo un otro stāvu ir tāda platāka palodze un reizēm cilvēki tur noliek arī kaut ko, kas viņiem nav vajadzīgs.Šādi es... man ilgstoši bija tāda kolekcija, jo reizēm komandējumos, nezinu kāpēc, tiek dotas tādas mazas alkohola pudelītes.Un man bija tiešām kolekcija, jo es nesapratu, ko ar viņām darīt.Nu tā kā man viņas nevajadzēja, bet mest ārā arī kaut kā, nu nē, nu ko lai dara.Un tad es vienreiz kārtojot lietas atradu to visu kolekciju, un tur tiešām bija, nu kaut kādi vairāki desmiti mazu pudelīšu.Un bija tieši Ziemassvētku brīvdienas, un es tā noliku uz tās palodzes, un tad es aizgāju uz veikalu, un kad es nācu atpakaļ, tur jau vairs nebija, un es biju tik priecīgs, nu, ka kāds tā kā ir dabūjis to, kas viņam der.Nu tā.Nu jā, tā kā es mēģinu šādos veidos izdomāt, kur, kur to likt, ja man to nevajag, lai nebūtu arī jāmet gluži ārā.Nu jā.Kaut kā tā.Un vai vēl kaut kas tieši tā kā mājā?

...mājās, nu es nezinu, kā tu kaut kā vai šķiro, vai tā kā mēģini saprast, kas tev vēl noderēs, kas nenoderēs un...Laikam vistrakākais bija tad, kad es nopirku šo dzīvokli, jo te bija visa iepriekšējās iedzīvotājas iedzīve, pilnīgi, pilnīgi viss, ieskaitot viņas apģērbu un grāmatas, un nu te bija viss.Un teorētiski jau es arī būtu varējis pasūtīt konteineri un vienkārši to visu iemest, bet es izvēlējos ļoti lēnu un sarežģīto ceļu, ka es tiešām visu šķiroju.Un tad arī daudz kas nonāca gan brīvbodē, gan otrajā elpā.Nu jā, kaut kas arī aizgāja uz tiem auduma konteineriem, tā kā...Un nu tā kā arī man ir krāsns apkure, tad kaut kādas lietas, kas bija, nu tā kā vienkārši kaut kāds tur, nezinu, koka rāmītis vai kaut kas, tas protams tika sadedzināts.Nu visādas tādas lietas.Jā, tas bija ļoti, ļoti ilgi.Ā, un tad es arī kaut ko biju ielicis pārdot, nu tā kā Facebookā un Andelē.Tas protams nebija finansiāli izdevīgi, bet vienkārši es biju priecīga, ka tā kā kāds to nopērk vai arī, ā nē, tur kaut ko es biju tajā "atbrīvojies no lietām" Rīga ielikusi, un arī, arī kāds atbrauca pakaļ kaut kādām mēbelēm.Jā.Tas, tas laikam bija tā kā lielākais izaicinājums, jo man pēkšņi bija ļoti daudz lietu, kas man nebija vajadzīgas, bet es gribēju atbrīvot šo telpu.Bet arī ir kaut kādas lietas, kas man palika no iepriekšējās iedzīvotājas, piemēram, šie krēsli, uz kuriem mēs tagad sēžam.Ir tieši četri, tā kā komplektiņš, un tad arī ir kaut kādi daži trauki, nu kaut kādi tiešām sīkumi, bet kaut kādas lietiņas, kas palika.Nu jā, un kā es ikdienā menedžēju...Nu jā, es mēģinu, teiksim, laiku pa laikam izšķirot lietu kategorijas, teiksim, nesen es izšķiroju grāmatas, bet droši vien būs jādara vēlreiz, jo man vispār ļoti patīk grāmatas, man patīk, ka...

...grāmatas, man patīk, ka viņas ir manā tuvumā, bet, nu, skaidrs, ka tāpat arī ir par daudz un ne jau es viņas lasīšu tuvākajā laikā, un visticamāk, ka to visu var dabūt bibliotēkā un, nu, tā kā īsti nav nepieciešamība pēc tik daudz, un tad, tad jā, es kaut ko atšķiroju un arī aiznesu vai, vai uz brīvbodi, vai reizēm arī kaut kādi ir grāmatu speciāli apmaiņas pasākumi vai kaut kas tāds, tā kā, nu, ja es pamanu, ka tāds kaut kas notiek un man tieši ir iespēja kaut ko tur nogādāt, tad es to daru.Reizēm tas ir tā kā pamudinājums saņemties un līdz kaut kādam konkrētam datumam kaut ko izšķirot.Jā, man liekas, man palīdz tas, ka es pa kategorijām kārtoju, teiksim, tur šajā nedēļas nogalē bērnu drēbes izšķirošu, un tad tikai bērnu drēbes un nejaukt klāt neko citu.Un tā.Jā, laikam visi tie pavasara un rudeņu tās lielās tīrīšanas ir tā kā tie, tie lielākie pasākumi, kad arī tiek secināts, ka kaut kas vairs neder vai, vai, nu jā.Tā.Un, un kādi te, kādi tev ir apsvērumi, izvēloties, ko darīt ar to lietu?Piemēram, nu es nezinu, vai nest uz brīvbodi vai uz otro elpu vai kaut kur vēl?Nu reizēm tas ir vienkārši, ka man ir vai nu ir pa ceļam, vai arī, nu kaut kā, teiksim, es laikam visbiežāk uz brīvbodi nesu, ja man ir kaut kas daudz, nu salīdzinoši daudz tā kā.Uz otro elpu varbūt, ja es izvērtēju, ka tas ir, nu dažas lietas un varbūt, ka viņas ir tādas vērtīgākas, ka varbūt viņas tiešām varētu arī pārdot.Bet, nu jā, biežāk es tomēr nesu uz brīvbodi, jo man svarīgi, ka es tur vienā piegājienā aiznesu, nu tā kā lielāku daudzumu lietu.Nu jā, man liekas, ka ja man šķiet, ka tas var...

...šķiet, ka tas varētu būt kaut kas tāds, ko cilvēki tiešām nopirks, vai arī, ka es to pati esmu pirkusi jaunu, un tad man liekas, ka varbūt, ka man tomēr ir mazliet kaut kas jāatgūst, un, nu tā kā tad es tad es mēģinu arī kādreiz pārdot.Bet, nu jā, es nezinu.Kaut kā reizēm vienkārši ienāk prātā, ka šoreiz varbūt ir šādi, bet īstenībā es kādreiz Andelē diezgan daudz viss kaut ko liku, un arī pirka.Nu tas it sevišķi bija, kad bērni bija mazi, un kad tur mainījās tur no redelīšu mazajām gultiņām un, nu kaut kas tās lietas arī tiešām diezgan veiksmīgi ceļo un ir iespējams pārdot.Bet kaut kādas, teiksim, tādas parastākas, nu teiksim, kleitiņas, nu, nu man liekas, ka neattaisnojas tagad likt sludinājumu par katru kleitiņu vai pat par čupiņu ar kleitiņām, man vienkārši ir vieglāk viņas aiznest un atdot brīvbodei un, nu, jo man galvenais tiešām ir, lai, lai viņas tiktu lietotas, nevis viņas man tur stāvētu maisā vai kaut kā tā, un tas finansiālais ieguvums, ko es varētu dabūt viņu pārdodot, nu nav, nav tik būtisks.Hm. Hm.Un vai, piemēram, brīvbodē, vai tev kādreiz ir sanācis tur, es nezinu, parunāties ar kādu vai pamanīt kaut kā, ievērot kaut kādus cilvēkus varbūt vai kaut kā?Es domāju, vai tur ir kaut kāds, es nezinu, nu es nezinu, vai ir kaut kādas attiecības?Nu es jau, es neesmu baigi tāda komunikabla, man liekas, man liekas, tur reāls introverts, bet es tur satiku, teiksim, tur bērnudārziņa grupas biedreni ar mammu.Nu, kas, ar ko es jau esu tā kā apmēram pazīstams, mēs sveicināmies un šad tad aprunājamies, un tad atkal, protams, bērniem tas ir piedzīvojums tur satikties un, nu tā kaut kā, bet es nevarētu teikt, ka man tur būtu tāda kopienas sajūta, ka man tagad es tur aizeju, nu tagad ar visiem pārējiem runātos.

...un vēl es ar Alisi kādreiz kaut ko parunājos, bet, bet visādi citādi, nu, laikam nē.Nu jā, nu tas te, tas tā, jā.Man liekas, ja mana mamma tur ietu, viņa gan laikam ar visiem runātu.(smejas)Es nesaprotu, kā cilvēki to dara.Un ko tava mamma dara ar lietām?Īstenībā viņa arī kaut kad ir ar mani nākusi uz brīvbodi, bet nu tā, ka vai nu kompānijas pēc vai kā, bet viņai arī, nu viņa Pārdaugavā dzīvo, tad viņa uz to ukraiņiem, kur var palīdzēt, uz turieni nes.Es neesmu pati tur nekad bijusi, bet viņai sanāk pa ceļam.Un jā, kaut kā tā.Hm.Hm.Man arī patīk, ka mana māsa tagad, nu, atkal ir Latvijā, un viņa dzīvo pie manas mammas šobrīd.Un tad viņa bija šķirojusi savas drēbes un ir izdomājusi nest uz brīvbodi, bet pirms tam es vēl varēju paskatīties un ātri kaut ko no viņas varēju paņemt, un tad tikai viņa aiznesa.Hm.Tad tu viņai esi tā kā stāstījusi par brīvbodi vai arī...?Jā, jā, jā.Manā ģimenē visi no manis to ir zinājuši.Manai mammai ļoti īstenībā patīk.Viņa man parasti pārprasa, kad ir tā diena, kad tur var iet, no cikiem un tā.Jā.Hm.Un kā tu parasti, es nezinu, ko tu parasti saki, kā tu iepazīstini ar to?Nu, kā es mammai pastāstīju?Vienkārši laikam kaut kādā sarunā, tur, nu teiksim, viņa redz, ka es kārtoju, un tad es pastāstu, ko es ar to visu darīšu, jo, nu es nezinu, kaut kā tā.Un mana mamma arī ir atvērta visādām tādām lietām, kas, nu tā kā, es nezinu, man liekas, ka viņai patīk viss kaut kas tāds.Tā.

Tā.Skatos vēl mazliet, vai ir kādi pieturpunkti.Un, hm, es domāju par to, jā, vai tu esi kaut kā jutusi, kā tas, nu es nezinu, kā tas, nu it kā bezmaksas aspekts ietekmē...Ar domu, ka cilvēks redz, ā, tas ir bez maksas, un tā kā savāc vairāk nekā viņam vajag?Dažādi, jā.Nu man liekas, nu vai kaut kā kopumā to sajūtu.Nu es nezinu, nē, man liekas, ka tas man, man nav nekā mudinājis ņemt vairāk vai ņemt kaut ko, ko man nevajag, jo es tā kā, es domāju, ka es esmu diezgan izvēlīga uz lietām.Jā.Es esu redzējusi, ka tur ir cilvēki, kas, piemēram, brīvbodē, nu paņem ļoti daudz lietas, bet es jau nezinu, varbūt viņiem tiešām vajag, varbūt viņi vēl ņem vēl kādiem citiem, lai palīdzētu, tā kā es nezinu.Es nevaru iztēloties, ka es no turienes ietu ar kādiem pieciem maisiem projām, tāpēc ka man tik daudz lietu nevajag pilnīgi noteikti.Hm.Un tu pieminēji, ka ir kaut kādas lietas, ko tu, ko tu, nu neizvēlies lietotas, ko tev ir svarīgi tā kā...Jā, nu, protams, kaut kādu tā kā higiēnas apsvērumu dēļ, tā kā visādu tur apakšveļu, zeķubikses, kaut kas tāds, to es, to es noteikti neņemtu brīvbodē vai citur, kur lietotu.Jā, nu tā kā svarīgi, lai to var kaut kā izmazgāt vai...

mazgāt vai dezinficēt, tomēr tā kā tas man ir svarīgi.Jā.Nu ir tāpat ar rotaļlietām, es domāju, ja to nevar mazgāt vai kaut kā labi notīrīt, tad pilnīgi noteikti mums to nevajag.Un bet vai varbūt ir bijušas kaut kādas, es nezinu, tādas arī tādas robež-, es nezinu, robežsituācijas vai šaubu situācijas šajā ziņā?Nu, kur tā kā nevar saprast.Un tāpat arī varbūt par to, nu jā, vai to var dot, nu vai to var atdot, vai ir kaut kādas bijušas varbūt...Mhm.Jā, bija, bet tas nebija ar brīvbodi saistībā.Man bija tā, ka man bērniem bija mazgājamās autiņbikses, un tad es par to diezgan domāju, tā kā, nu, ja es viņas biju pirkusi jaunas, un tad es domāju, ko lai dara.Bet tad es paskatījos, ka Andelē diezgan daudz tirgo.Nu labi, tad es arī pārdošu, un man ļoti ātri nopirka.Nu jā, tas, tas man likās tāds bišķiņ tā kā uz robežas.Bet visādi citādi...Nē, laikam tas ir tāds vienīgais, ko es spēju iedomāties, kas ir bijis.Mhm.Īstenībā mans suns arī savā ziņā ir lietota manta, jo viņa ir no patversmes.Tāpēc man arī, nu tieši arī tā kā brīdī, kad es domāju, ka es gribu mājdzīvnieku, es gribēju suni, un man pilnīgi, nu nebija nemaz citas domas, kā, nu, ka ir jāmeklē patversmē kāds, lai dotu kādam tā kā labāku dzīvi un iespēju un tā.Jo, lai gan sapņu suns varbūt būtu dobermanis, un nedaudz izskatās kā tāds Temu dobermanis...

Krāsa atbilst.Un vai varbūt ir vēl kaut kādi, es nezinu, vēl kaut kādi principi, ko tu tā kā mēģini ievērot gādājot lietas?Nu, ko tu, jā, nu vai ir kaut kas, ko tu tā kā, nu, es nezinu, ko tu atsakies darīt vai no kā tu atsakies un...Nu, es nezinu, man diezgan ļoti nepatīk plastmasa, un ja var iztikt bez plastmasas, tad, tad es iztieku bez plastmasas.Protams, ka tas nav tā kā pilnīgi realizējams, bet nu jā, man arī gribas, lai man mājās viss ir daudzmaz saskaņots, un tad nu arī tā kā skatos, lai tas kaut cik tā kā piestāv vai lai es to varu tā pārveidot, lai tas piestāvētu.Un jā, es pat nezinu.Nu par bērnu drēbēm, piemēram, ļoti nepatīk, ja ir kaut kādi milzīgi tur logo vai kaut kādi tādi uzkrītoši tad zīmējumi kaut kādi.Tā kā es, jā, man liekas, ka es tā kā cenšos vismaz kaut cik neitrālāku.Jā.Nu kaut kā tā, es nezinu, kādi vēl varētu būt tie apsvērumi.Nu jā, man liekas, dažreiz jau tā var būt grūti, grūti pateikt, bet nu tā kā tas kaut kas tāds, ko tu zini tad, kad tu, es nezinu, tad, kad tu esi darbībā.Jā.Bet nu labi, ir vienkārši man arī pašai tā kā...

...es nezinu, es varu padalīties nu tā šoreiz, kā, nu man pašai vienkārši pārdomas arī, nu tā ir, protams, daļēji tas ir, protams, daļēji iemesls, kāpēc es vispār, kāpēc es rakstu maģistra darbu par lietām un patēriņu, jo man kaut kā tas ir, nu jā, man tas ir kaut kā bijusi tāda svarīga tēma un arī tā tēma, kas mani ir frustrējusi daudz, jo kaut kā...Nu jā, nu bieži vien varbūt ir bijusi, jā, kaut kāda sajūta, ka...Nu es nezinu, nu kaut kā...Nu jā, viens, ka tās lietas visu laiku uzrodas un ir par daudz, un grūti tikt galā.Un otrs, ka nu īsti nevar saprast, tā kā es nevaru saprast dažreiz, vai...Es nezinu, vai, vai, vai tur es izvēlos, vai es izvēlos tur sevi pati ļoti, ļoti ierobežot, tā kā tur meklējot pārsvarā arī kaut kādas lietotas lietas.Nu tā, jā.Mhm, mhm.Bet tas, tas nav, tas nav tāds ļoti konkrēts jautājums, bet vienkārši kaut kā padalosJā, bet man, man reizēm ir sajūta, ka tā ir tāda kā spēle kaut kāda.Jo, nu labi, tā kā es ēdu augu izcelsmes tā kā pārtiku, un līdz ar to tas arī parasti ir izaicinājums.Es esmu jau pieradusi, ka man ir tā kā jāmeklē, man ir jāpiedomā, ka viss man nederēs un nu kaut kā tā.Un nu tāpat ar to lietu pasauli es arī saprotu, ka nu viss man nederēs, man, man ir tā kā jāpameklē mazliet, bet tas pat ir labi, jo tas varbūt arī mani tā kā ierobežo un apstādina, jo ja es, ja man derētu jebkas, un tad es varbūt kaut kādā izpārdošanā gribētu paņemt vairāk nekā man vajag, bet tagad man tā kā jāpadomā un jāizprot, vai tas viss vispār iederās tajā, tajā manā...

...tajā, tajā manā shēmā.Tā.Kaut kā man, man tieši patīk tādi izaicinājumi un kaut kādi sarežģījumi un kaut kas tāds.Mhm.Jā, tā ir laikam, jā, tā ir tāda forša paralēle.Ēm, vēl vai tu, vai tu mēdz arī tā kā aizņemties lietas no cilvēkiem?Jā.It sevišķi tas, kas ir kaut kāds instruments, teiksim.Mēs, mēs ar mammu maināmies, to gan viņa no manis aizņemas, bet man ir slīpmašīna, ar ko var tā kā krāsu no kaut kurienes noņemt nost, un tātad es reizēm viņai to dodu.Un viņai savukārt ir fēns, ar ko var nokarsēt krāsu nost, un tā kā šīs lietas mums ik pa laikam migrē no vienas pie otras.Jā.Kaut kādas grāmatas arī, tas nu vairs nav tik bieži, jo es diemžēl daudz mazāk lasu nekā kādreiz.Man vienkārši nav laika, un man vakarā nāk miegs ļoti, jo nu vakars būtu tas brīdis, kad es lasītu, bet kaut kā ir sakrājies tagad neizlasīta kaudzīte.Bet jā, mēs dažreiz ar vienu draudzeni maināmies ar grāmatām.Ar drēbēm es tikai ar māsu mainos.Bet tās arī parasti tādas kaut kādas svētku drēbes, kaut kas tāds, teiksim, viņai vajag uz Ziemassvētku ballīti kaut ko, un tad viņa uzprasa, vai gadījumā man nav.Jo nu tādas ikdienas drēbes man tā kā īsti liekas, nu nē, kāpēc lai mēs mainītos.Jā.Arī kaut kādas somiņas varbūt, nu tā kā kaut kādi aksesuāri varētu būt tas, jā, ar ko mēs maināmies dažreiz.Mhm.Kaut kādā brīdī arī bija, ka brālis deva savas lielās meitas apavus manai meitai, bet pēc tam viņiem piedzima vēl viena meita, un tad tas vairs nebija tik tā kā aktuāli, jo nu tad jau būtu pavisam nonēsāts, kad atgrieztos.

...atgrieztos pie viņiem, un tad tagad tas vairs tā nenotiek.Bet jā, man liekas, ka arī ar bērniem tomēr tās lietas, nu, diezgan, ja tas nav kaut kas tāds svētku vai reti lietojams, tomēr diezgan ātri nolietojas.Ā, vēl, vēl lieta, ar ko mēs maināmies, arī ir maskas dārziņa uzvedumiem un tamlīdzīgi, jo parasti tieši tā notiek, ka vajag kaut kādu lācīti, un tas jau kādam citam ir.Un par lietu labošanu?Mhm.Ā, nu man patīk labot visādas mēbeles, un, teiksim, tas galdiņš, pie kura Astrīda mācās, tas tev aiz muguras, viņš bija balts un izmests laukā, un tad es viņam noņēmu krāsu, un man patīk, ka viņš izskatās tieši tāds, tā kā...Mhm.Tad, jā, pārsvarā mēbeles, man nav īsti, nu jā, man nav nekas tāds, ko es būtu pirkusi veikalā mēbeles.Nu, virtuves iekārta ir vienīgais, kas tā kā tika pasūtīts speciāli, lai tur derētu, bet visas pārējās mēbeles ir kaut kā vai nu dabūtas par velti, vai nopirktas kaut kādā, nu, kaut kur, kur var dabūt kaut ko lietotu.Bet tas man patīk, tāpēc, ka man pārsvarā gandrīz visas mēbeles ir no koka, nevis no kaut kādiem nesaprotamiem materiāliem.Mhm.Jā.Un kas vēl ar labošanu ir?Nu, šajā dzīvoklī arī man bija svarīgi, ka te jau bija koka grīdas un durvis arī tā kā oriģinālas.Viņas, protams, bija baltas, viņām mēs noņēmām krāsu.Bet, nu jā, man likās ļoti forši, ka ir viss kaut kas tāds oriģinālais saglabājies, tāpat arī krāsnis.Un man liekas, ka jā, ja to var salabot, tad tas ir jālabo.Apģērbus arī, nu, teiksim, ja bērnam ir kaut kāds tur...

...caurumiņš izplīsis kaut kur un pati tā pārējā visa lieta ir laba, tad es aizlāpu.Nu, ja vien tas nav kaut kas pavisam šausmīgs.Mhm.Jā, nu, protams, pogas arī tiek šūtas klāt un tā tālāk.Nu jā, un arī kaut kādas tehniskās lietas, nu tā kā...Meiteņu tētis, viņš jau nu viss kaut ko remontē.Nu tā kā tagad, tagad varbūt man nav sanācis viņam neko prasīt tādu, bet nu jā, viss kaut ko viņš, viņš māk saremontēt jebko, un līdz ar to tad tā kā arī tāda laba lieta, ka var tā izdarīt.Bet tu pati, kur tu esi, nu tā kā, kā tu esi apguvusi kaut kādu tādu labošanu?Nu, kaut ko es, man liekas, vienkārši kopš bērnības tā kā, nu, ka tā kā patīk jaukt ārā.Piemēram, man arī patīk velosipēdus remontēt.Nu, es varbūt ne visu tur zinu vai, vai ne visu varu izdarīt, bet nu kaut kādas pamatlietas, tur nomainīt kameru vai kaut ko, nezinu tur, ķēdei kaut kādu posmiņu izspiest vai kaut ko, to es varu izdarīt, man to patīk darīt.Tad ir bijis arī tagad nesenā, nesenā pagātnē, ka kaut kas sabojājas un es meklēju instrukciju YouTube, ka nu kāds jau to ir darījis.Tur, teiksim, nezinu, iRobotā kaut kas kaut kur, nezinu, krakšķ vai ir iesprūdis vai kaut kas, un es nezinu, kā to vietu atskrūvēt vai attaisīt, un tur ir instrukcija, un es to izdaru, un viss iznāk.Kaut kā tā.Par laimi nav bijis nekas tāds, kas man būtu jānes uz, uz kaut kādu servisu vai kaut kas tāds.Tad tu nemēdz tā kā pie kaut kādiem meistariem nest vai kaut kā?Nu, man nav tagad nekas tāds gadījies, par laimi.Jo nē, nu zini, piemēram, manai mammai bija salūzusi veļasmašīna, tad viņa sauca meistaru.Man, man ir bail, ka manai veļasmašīnai kaut kas arī varētu notikt, jo viņa ir diezgan, diezgan sena.Bet es arī, piemēram, netaisos mainīt to veļasmašīnu, kamēr viņa normāli darbojas.Jā.

Jā.Jā, es tieši nesen tur visu atpakaļ ķēru un tā tālāk, domāju, nu labi, lai vēl padarbojas.Man vienalga, ka izskatās jau drusku nemoderni.Galvenais, ka strādā.Nu tā.Mhm.Jā, nē, nu es domāju, ja man kaut kas sabojātos tāds svarīgs, ko es neriskētu remontēt, es, protams, mēģinātu vispirms uzzināt, vai kāds meistars neņemas to sataisīt, jo es tā kā nedomāju, ka lieta ir jāmet uzreiz ārā, ir jāmēģina atrast varianti, kā vēl izglābt un paildzināt tās lietas mūžu.Jā, es arī mēdzu kādreiz kaut ko pāršūt.Nu, tagad man ir mazāk laika tam visam, bet jā, piemēram, dīvāna pārvalks arī ir pāršūts no lielāka pārvalka, un tad tur palika pāri materiāls un vēl spilvenu apšuvu.Nu tā kā kaut kādas lietas man tā kā patīk viņām dot iespēju, un tā kā jā.Un vai tev mājās ir kādas lietas varbūt, no kuras it kā, nu kas it kā vairāk nenoder, bet no kuras, nu nē, bet no kurām tā kā neizdodas atbrīvoties un tā kā...Man drīzāk ir tādas lietas, kuras ir tā kā projekti, kas vēl nav tā kā pabeigti.Teiksim, man šķūnītī ir zāļu skapītis, kuram es gribu noņemt krāsu un tur nomainīt stikliņu un tā, bet es līdz tam neesmu vēl tikusi.Tad ir gultas gals, nu koka tāds, no kā es gribētu, lai man kāds uztaisa soliņu, bet es līdz tam vēl neesmu tikusi.Un tā šādi man projekti ir daudz, zem šī dīvāna arī stāv skapītis, kuram ir jānoņem krāsa.Un jā.Bet tādas lietas...Nu vispār man ir maiss ar kaut kādām drēbēm, kuras es gribētu vispirms pamēģināt pārdot, un nu, ja neviens nepirks, tad es viņas droši vien arī atkal atdošu vai nu Brīvbodē vai Otrā elpā.Bet nu jā, tās tādas, kas man...

...tās tādas, kas man liekas tādas, nu, ka varbūt es tomēr varētu kaut ko mazliet atgūt to vērtību atpakaļ, tad ir jāsaņemas, jānofotografē un jāsaliek kaut kur.Um, jā.Bet visu laiku liekas, ka varētu vēl kaut ko sakārtot un samazināt daudzumu, un tā ir katru reizi, pat tad, kad ir tikko sakārtots, liekas, kaut ko jau vēl varēja tur samazināt un tā.Bet pa kuru laiku tu to, nu, teiksim, es nezinu, jā, tad tu tā kā mēdz brīvdienās to darīt vai...Es to mēdzu darīt arī vakaros, piemēram, vakar es tiešām meitām piespiedu kārtot, bet, nu, protams, tas beidzās ar to, ka es to kārtoju pārsvarā.Bet, nu jā, tas ir vai nu vakari, vai brīvdienas, un tad dažreiz ir žēl, ka paiet tās nedēļas nogale vienkārši neizejot no mājām un kaut ko kārtojot, bet tas ir bijis svarīgi, jo, teiksim, mainās sezona vai kaut kas, un tā kā gribas to izdarīt.Um...Vienreiz man bija atvaļinājums vasarā, un es sapratu, ka es vienkārši esmu haosa vidū, tāpēc ka es izdomāju, ka es gribu kārtot.Tas bija traki, jo, nu tā kā tiešām it kā liekas, ka ir daudz laika, un nu gan jau, ka es pa to atvaļinājumu visu sakārtošu, man būs viss perfekti, bet tā nenotika.Protams, nu kaut kādi uzlabojumi bija un viss kaut kur ieviesās kārtība, un kaut kādām lietām uzradās konkrēta vieta, jo man tiešām ļoti svarīgi liekas, ka tai lietai ir konkrēta vieta, kur viņu nolikt, nevis ka viņa klīst pa visu māju un visu laiku traucē.Tā kā tādā ziņā toreiz tas atvaļinājums tika ziedots labam mērķim, bet nu es nezinu, vai to varētu nosaukt par atvaļinājumu, par tādu tā kā īstu atpūtu.

Vai tev kopumā ir viegli šķirties no lietām?Nu pārsvarā jā, es teiktu, it sevišķi, ja tās ir bērnu lietas, tā kā tad, nu man ir tāda viena kastīte, kur ir palikušas kaut kādas galīgi mazo bēbīšu drēbītes, lai kādreiz paskatītos, cik viņas bija maziņas tā kā, un ka viņas ietilpa tajās drēbēs.Bet kopumā es tā kā nepieķeros, bet tad, nu man ir tendence taisīt tādas laika kapsulas, kurās salieku kaut kādas dzīves posma lietas, tur varētu būt, nezinu, kāda pastkarte, kaut kāds, nezinu, nu kaut kāda lietiņa, kaut kas, ko man kāds ir uzdāvinājis, un kas man ir licies svarīgs, bet nu neliels.Un, un jā, tad nu tādas reizēm patīk atvērt un paskatīties, un aiztaisīt un atkal kaut kur nobāzt dziļi skapī.Tā kā, jā.Tad man liekas, ka labāk ir mazāk lietu un, un tad ir mazāk kam pieķerties, un man arī pēdējā laikā šķiet, ka man tās lietas, kas man nāk klāt, viņas ir tādas, ka man viņas tā kā ir svarīgas un patīk, ka viņas ir un, un no tām es negribētu it kā šķirties un tā.Nu jā, laikam tas ir apsvērums, vai man tas tiešām, tiešām ir vajadzīgs un tā.Bet kā tev izdodas sagādāt tādas lietas?Nu kaut kā vienkārši es izdomāju, ko man vajag, un tad es gaidu, kad tas kaut kā uzradīsies.Nu tā kā reizēm tiešām mistiski pieklīst, reizēm es kaut kur ieraugu.Nu gadās, ka es tiešām mērķtiecīgi meklēju, bet ne vienmēr var atrast to, ko es esmu iztēlojusies, bet nu kaut kā uzrodas.Okei.Jā, es nezinu, vai ir vēl kaut kas, par ko tu esi kaut kad prātojusi brīvbodes sakarā vai kaut ko tā kā pamanījusi, vai es nezinu, kaut kas, ko piebilst tieši par brīvbodi?Nu par brīvbodi laikam ir tas, ka daudziem cilvēkiem...

...daudziem cilvēkiem, nu, dažāds uzskats par to, kas ir pietiekami labs, lai to atdotu.Tas varbūt ir tā mazliet mulsinoši reizēm, un tad liekas, ka es ne tikai rokšos cauri lietām ar domu, vai man tas tā kā, nu, noderēs vai patiks, bet arī vai tas ir, nu, gana kvalitatīvs vai vispār tā kā vēl lietojams, jo varbūt tas ir kādreiz bijis skaists, bet nu jau vairs īsti nē.Un tas...Jā, bet visādi citādi man liekas, ka ir ļoti forši, ka ir brīvbode.Un arī tas, ka tās lietas ir ļoti, ļoti, ļoti dažādas, dažādiem stiliem, gaumēm un izmēriem un viskautkam, līdz ar to tas ir forši.Es gan reizēm domāju, bet kas notiek ar, teiksim, kaut kādu lietu, ja viņu ilgstoši neviens nepaņem no brīvbodes, un gan jau, ka arī kāds piefiksē, ka tā lieta tur pārāk ilgi klejo, un tad kur tas paliek?Un tā.Bet man arī liekas ļoti forši, ka brīvbode tā kā ceļo pa viskautkurieni un reizēm ir satiekama kaut kādās negaidītās vietās varbūt.Un, nu tā kā liekas, ka tas arī tā kā varētu piesaistīt vēl cilvēkus, kas varbūt nav dzirdējuši vai arī ir dzirdējuši, bet nekad nav saņēmušies atnākt, un pēkšņi ir kaut kur citur, un tad viņi arī uzzina, kā tieši tas darbojas.Tā kā, kur tu esi satikusies?Es, piemēram, biju, tas bija pirms kādiem trīs mēnešiem, diviem, trīs mēnešiem bija tur, kur tas Veldzes kvartāls ir, un viņiem bija tas pop-up pasākumiņš, tur bija viskautkas, un tai skaitā arī brīvbodes stendiņš.Un mēs tur tieši gājām garām ar meitām un manu mammu, un mana mamma tur dabūja džemperi, kurš šobrīd ir viņas mīļākais džemperis.Ā, o!